|
Ceturtā daļa
Jaunsudrabiņš Jānis, Epika
... pērt.... Vienāda noskaņa te iekšā kā tur ārā. "Tā bija Pēra Ginta svīta," māksliniece gaiši teica, tīšām gribēdama mazināt skumjo jūtoņu, ko šī smeldzošā mūzika bij radījusi. "Paldies, jaunkundz," Krasts no visas sirds teica, spiezdams viņai roku. "Es nekad nebiju tā izjutis mūzikas spēku ...
|