|
I SILTĀS SEJAS
Čaklais Māris, Epika
... virza ... virzās ... no “Balādēm par Matisonu”. Tie ir viņi, kas virza attīstību, — šie neprātīgie, “duflie”, “agrie”, nevis gludie, aprobētie, blazētie. “Es labāk iestāstu uz mirkli sev,/ ka debess nav,/ lai tikai nenolaistu to pār sevi / pārāk zemu.” Gadiem ejot, arvien plašāka ...
II KĀDĀ DĪVAINĀ STUNDĀ
Čaklais Māris, Epika
... virza ... pretenzijas atklāt, piesaistīt, ievilkt, aizskart, virzīt, veidot. Es izlasu šos dzejoļus, redzu, saprotu, kā tas taisīts, un — pieņemu zināšanai. Kantorī var pieņemt zināšanai, dzejā tāda auksta liecība liecina tikai par to, ka rezultāta nav. Tā ir simptomātiska ... virzītu spēku. ...
|