Upīts Andrejs Klasiķu autoru šķirkļi
... Upīts ... Upīša ... Padomju vara glorificēja A. Upīti gan viņa reālistiskā dzīves tvēruma, gan sociālistiskās pagātnes (īpaši 1919. gadā) dēļ. Pretrunīgi vērtēts A. Upīša veikums padomju okupācijas gados. Rakstnieka paša augstu vērtētais romāns „Plaisa mākoņos"... " neguva lasītāju ...

Zaļā zeme Upīts Andrejs, Epika
... Upīts,... visi viņi paliek ar to, kas mugurā, pat svārku Upītim vairs nav. Viņiem ierāda citu māju, katrs kaimiņā iedod kaut ko dzīves sākumam. Andrejs Upīts sēstas pie galda, lai sāktu plašo darbu no gala. Jaunais, galīgais «Zaļās zemes» manuskripts datēts ar 1943. gada ... 16. maiju, tātad ...

Reālisms Klasiķu literatūras virzieni
... Lāča, bet jo īpaši A. Upīša romānos. Latviešu literatūrā reālismam bija divi attīstības posmi – agrīnais (1870–1818), ko var dēvēt par ētisko un daļēji arī par sociālo reālismu (Māteru Jura „Sadzīves viļņi” brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”; Apsīšu Jēkabs,... , J. Neikens, Doku ...

Naturālisms Klasiķu literatūras virzieni
... Deglavs ( Zeltenīte , 1896, daļēji arī Rīga ), A. Upīts (romānu virkne Robežnieki ), Zeiboltu Jēkabs (romāni Ūdens burbuļi , 1900; Caurie zied i, 1913), daļēji arī J. Purapuķe, A. Saulietis.

Lautenbahs Jēkabs Klasiķu autoru šķirkļi
... kritizēja Matīss Kaudzīte, Teodors Zeiferts, Andrejs Upīts, Rūdolfs Blaumanis u.c. T. Zeiferts par "Zalkša līgavu" raksta: "Pamatā ir teika , kā pats autors to saka. Bet šai teikai piepīti daži izgreznojumi arī no tautas dziesmu bagātībām (..). Sacerējuma ideja grūti izlobāma. (..) Autors atstāsta teiku ...

Grīziņš Jānis Klasiķu autoru šķirkļi
... Par autoritāti viņam kļuvis Andrejs Upīts, kura vadītajā žurnālā „Domas", sākot ar 1925. gadu, tika publicēti Jāņa Grīziņa dažādu žanru darbi. Mākslinieciski nozīmīgākais un pazīstamākais Jāņa Grīziņa darbs ir Vārnu ielas republika, kura darbība risinās Grīziņkalnā - Rīgas nomalē, ...

Zaļā zeme Upīts Andrejs, Epika
... Upīšu ... manus vārdus, reiz jūs rakstīsiet paši... Kad Upīšu Mār­tiņš sāks rakstīt      Upīšu Mārtiņš — kas tikai ar pūlēm dziesmu grāmatā varēja saburtot un trīs ķeburīgus krustiņus vilka paraksta vietā. Tas nu pārāk jocīgi, to vairs nevarēja izturēt!... ! An­drām mute vairs ...
+ Skatīt visus rezultātus no šī darba (6)

Pieci pirksti Zālīte Māra, Epika
... Upīšu ... Sirds? — Nē, ģipsis. Upīšu māte nekur nevar dabūt ģipsi. — Ko tad Upīšu māte darīs ar ģipsi? Kā lai Laura zina, ko Mīma darīs ar ģipsi, ja Laura nemaz nezina, kas tas ģipsis tāds ir. — Papus nevar noķert žurkas. Indi nevar dabūt. Runči guļ kā lāči.... . Mīmai briesmīgi ...
+ Skatīt visus rezultātus no šī darba (6)

Nozagtā gliemežnīca Čaklais Māris, Epika
... pavada bēgļu gaitās Kaukāzā, Ernesta Birznieka-Upīša paspārnē. 1919. gadā, Padomju Latvijai nodibinoties, Jaunsudrabiņš ir vietējās padomes pārtikas nodaļas vadītājs, bet divdesmitos un trīsdesmitos gadus pavada lielākoties Pļaviņās paša celtā mājā, rakstīdams stāstus ... un romānus, gleznodams ...

Bels Alberts Klasiķu autoru šķirkļi
... spožākajiem prozaiķiem latviešu literatūrā Saņēmis A. Upīša prēmiju (1977; par romānu "Saucēja balss"), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukumu (1982), Valsts prēmiju literatūrā (1989; par romānu "Cilvēki laivās"), "Latvijas Literatūras gada balvu 2012" par mūža ieguldījumu Latvijas ...

Pieci pirksti Zālīte Māra, Epika
Eža kažociņš Upīšu dārzs ir tik milzīgs kā pasaule. Visu dārzu Laura nemaz vēl nav apskatījusi. Tas neiet tik ātri. Pie ežiem vien paiet gandrīz visa diena. Ežus Laura labi pazīst no pasaku grāmatas. Grāmatai patīk eži, to var manīt pēc tā, kā grāmata par ežiem izsakās. Tā mīlīgi. Eža kažociņš ...

Staburaga bērni Valdis (Voldemārs Zālītis), Epika
... upīti ... saviem smagiem klinšu gabaliem tu aizturēsi dzīvo upīti, ja gribi, liecies pats viņas gultā, - tu jau arī esi viena klints, - bet arī tad jautrie viļņi tomēr atradīs izeju: skanēdami viņi dosies tev pāri, tev cauri pie savas māmuļas, un tur viņi stāstīs visas pasaules priekšā par savu ...
+ Skatīt visus rezultātus no šī darba (3)

Smalkās kaites Ādamsons Eriks, Epika
... satrūdējušām lapām, niedrām un vēžiem. Gar upīti braucot, mums abiem — kā jau epikūriešiem — ienāca prātā stiprs ķimeņu dzēriens un trauks ar ķepurainajiem, skarlatsarkani novārītiem vēžiem. Beidzot ar bezbēdīgu joni ieripojām novāktu kartupeļu laukā, kam apkārt ... spulgoja māju uguntiņas ...

Vēja ziedi Jaunsudrabiņš Jānis, Epika
... būdas pavisam no otras puses. Es pārlēkšu pār upīti un iešu gar cepli. Ja tad Spodri kaut kur ieraudzīšu, tad izlikšos, ka sastapusi to ne­tīšām. "Ko, tu arī te?" es teikšu. "Bet kāpēc tu uz baznīcu nebrauci? Nu, neba daudz ar to esi zaudējis. Nekā liela jau nebija. Jaunkundžu ... baznīcā bija maz ...

Ziemas pasakas Skalbe Kārlis, Epika
... nāca atkal ar tukšām krūzēm. Ceļā viņi atrada upīti ar vēsu un skaidru ūdeni. Viņi pildīja ar to ķēniņa zelta krūzes, un dzēriena devējs to sniedza uz galda. Ķēniņš dzēra un teica: "Ūdens ir labs, bet nav tāds, kādu es toreiz dzēru. Nekas nav tik salds kā ūdens manas ... dzimtenes avotā. ...