Pērs Gints
Ibsens Henriks, Dramaturģija
... Norvēģijas krastu tuvumā. Saules riets. Vētra. PĒRS GINTS, spēcīgs vecs vīrs ar ledus sirmu bārdu un matiem, stāv uz klāja kuģa pakaļgalā. Viņš ir ģērbies pa pusei kā jūrnieks, kamzolī un augstos zābakos. Uzvalks ir drusku apdilis un nonēsāts; viņš pats no vēja brūns ... Pēru ... PĒRAM ...
+ Skatīt visus rezultātus no šī darba (6)
Pērs Gints
Ibsens Henriks, Dramaturģija
... Pelēks rudens laiks. Sniegs krīt. PĒRS GINTS kreklā, cērt malkai kokus. [cērt kādu lielu zarainu priedi]: Jā, vecais krāms, sīksts esi gan tu, Bet ko tas līdz, tev jākrīt ir nu. [Cērt atkal] Es redzu gan, bruņu krekls tevi sedz, Bet arī es esmu varens, kā rets. Jā, jā — tava ... kumpaina roka jau ...
Ibsens Henriks
Klasiķu autoru šķirkļi
... ārzemēs, Itālijā, uzrakstītie darbi „Brands" un „Pērs Gints" (1867). „„Brands" tiek uzskatīts par vispersoniskāko Henrika Ibsena darbu. Tajā dramaturgs pauž savu ārkārtējo naidu pret kompromisu, pret sava laika īstenību un kaismīgi aicina sekot ideālam." (Silvija Geikina,... , 100 izcili Latvijas ...
Nozagtā gliemežnīca
Čaklais Māris, Epika
... izcirtums, kur, pēc manas tālaika fantāzijas, satikās Pērs Gints ar Pogu lējēju, atmiņā palicis pavasara zaķēns, kas, pēkšņa sala atgriešanos neapjēdzis, ar purniņu čabināja bērza stumbra griezumā sakrājušos sasalušo sulu. Visu, visu to es atcerējos, neatcerējos vienīgi to smago, dubļaino ceļu ...
Jaunsaimnieks un velns
Jaunsudrabiņš Jānis, Epika
... pērt.... Vienāda noskaņa te iekšā kā tur ārā. "Tā bija Pēra Ginta svīta," māksliniece gaiši teica, tīšām gribēdama mazināt skumjo jūtoņu, ko šī smeldzošā mūzika bij radījusi. "Paldies, jaunkundz," Krasts no visas sirds teica, spiezdams viņai roku. "Es nekad nebiju tā izjutis mūzikas spēku ...
+ Skatīt visus rezultātus no šī darba (2)
Es ieeju sevī
Ziedonis Imants, Lirika
... Es vairs nevaru viens pats Pēru Gintu un Faustu lasīt. Man nav spēka vienam Ar sevi izcīnīt kauju, Un man nav spēka vienam, Kad no rītiem es kājas auju. Lielā priekā man skumji, Un liela laime man sāp. Es gaidu, lai tu, Lai tu pār manu slieksni kāp. Jo gaiss tik smags ... Nakts kā izsalcis suns no manas ...
Sōla
Janovskis Gunars Anatolijs, Epika
... viņas domas aizklīst pie Juhana kā Solveigai pie Pēra Ginta. Un tad viņa sapurina savu spītīgo galvu un niknāk samin mašīnas paminu. Viņai nav laika sapņošanai. Viņai jāaudzina Juhana dēls. Par tādu pašu lepnu un staltu igauni, kāds ir viņa tēvs... Sagaidījis Esteri nākam, es pavēru durvis un teicu ...
Dzeja un miniatūras
Sudrabkalns Jānis, Epika
... Pogu lējējs, kas tik neganti pieķēries Pērām Gintam, pārmezdams, ka šim vajadzējis būt mirdzošai pogai pie pasaules vestes, bet nebijis āķa kur piešūt, — ir ieguvis savu vietu jauno laiku mitoloģijā, mazo dieviņu Olimpā. Pogu šuvējiem tur uzrāpties nav nekādu izredžu,... , jo viņu nodarbošanās ...
|