Jānis Ezeriņš

(1891-1924)

Jānis Ezeriņš dzimis 1891. gada 9. aprīlī Biksēres (tagadējā Sarkaņu) pagastā saimnieka ģimenē. Augusta Saulieša krustdēls.

Mācījies Vanagpakalnes pamatskolā (1899-1902), Cesvaines (1902-1905) un Lazdonas draudzes skolā (1905-1906). Beidzis Valkas skolotāju semināru Valmierā (1910). Mācību laikā piedalījies skolēnu žurnāla veidošanā un literārās diskusijās, aizrāvies ar zīmēšanu un gleznošanu. Strādājis par skolotāju Lazdonā, Barkavā un Saikavā. Piedalījies sabiedriskajā dzīvē, teātra izrādēs, spēlējis dažādos pasākumos vijoli, vadījis kori. 1914. gadā mobilizēts armijā, taču veselības dēļ atvaļināts. 1916. gada februārī aizbrauca ārstēties uz Gulripšas (Abhāzijā) tuberkulozes sanatoriju, pēc tam atgriezās Saikavā, kur atsāka skolotāja darbu. Bija laikrakstu "Līdums" un "Dzimtenes Atbalss" literārais līdzstrādnieks. 1918. gadā vācu okupācijas vara uz apsūdzības pamata piecas nedēļas turēja apcietinājumā, pēc tam Ezeriņš strādāja par palīgskolotāju, kādu laiku bija bez darba. No 1919. gada rudens Ezeriņš dzīvoja Rīgā, strādāja par laikraksta "Brīvā Zeme" literārās daļas vadītāju (1919-22). 1922. gadā pārcēlās uz Praulienu, kur viņa sieva bija skolotāja. 1924. gadā uz neilgu laiku ārstēšanās nolūkā izbrauca uz ārzemēm (Austriju, Šveici, Vāciju).
Saņēmis Kultūras fonda balvu (1923).

Jānis Ezeriņš miris 1924. gada 24. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.