Atbildes, kuras tu meklē
Objekti apkārtnē Meklēt
J.Ivanova Rēzeknes Mūzikas Vidusskolas Pedagogu dzīves takas

Milaševiča Antoņina un Milaševičs Vitolds

Latgales reģions, Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 56, J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola

Antoņina Milaševiča (arī Anta, dzim. Keiša)

Dzimusi 1938. gada 1. maijā Abrenes apriņķa Briežciemā. Tēvs Vincents (1909-1967), māte Tekla (1901-1962). Pamata un vidējo izglītību ieguvusi Baltinavas vidusskolā, pēc tās beigšanas 1956.gadā iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā, kad tā, no jauna tikusi, nodibināta. Baltinavā viņai esot bijusi laba dziedāšanas skolotāja Brigita Rubīna,( vēlāk strādāja Kultūras ministrijā), tāpēc bijuši arī labi ansambļi un kori. Tad arī radusies interese par nopietnākām muzikālajām gaitām. Kora diriģēšanu absolvējusi pie A. Mežinskas. Pēc mūzikas vidusskolas sāk studēt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā Imanta Kokara klasē 1960-1967. Konservatorijā mācījusies neklātienē 5 gadus. Palaimējies, ka pedagogs bijis tieši Imants Kokars. Esot bijis prasīgs, spieda daudz darīt, bet bijis ļoti labs pedagogs, ļoti. Licis braukāt kā neklātniekiem katru mēnesi. Ja izejamās dienas, tad uz Poligrāfiķu klubu un vairākas stundas pēc kārtas esot bijis jāmācās. Tā kā Anta Milaševiča mācijās neklātienē, tad Rēzeknē, pēc mūzikas vidusskolas beigšanas, sāka arī strādāt. Kopš 1960.gada strādājusi par diriģēšanas pedagoģi Rēzeknes mūzikas vidusskolā, izskolojusi jaunu latgaliešu diriģentu paaudzi, vadījusi diriģentu mācību kori. Tikai 35 gados aizgājusi pensijā. Taču pamato to tā: „ Man labi audzēkņi beidza- Anda Lipska, Ēriks Čudars, Andris Ugulis.. Vai tad tiešām viņiem jāgaida, kad es beigšu strādāt! Uzrakstīju, ka eju pensijā, pēc tam gan bij drusciņ žēl, bet, nē, domāju, atpakaļ neiešu.. ”

Atmiņas par pedagogiem un audzēkņiem Antai esot vislabākās. Mācību laikā un vēlākos gados dziedājusi vairākos koros un ansambļos: sieviešu vokālajā kvartetā „Latgale” kopā ar vadītāju A. Mežinsku, E. Slišāni un A. Šņukuti, Ulda Baloža vadītajā TK „Ezerzeme”, Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas korī. Vairākus gadu desmitus bijusi Rēzeknes koru diriģente: 1966-1981 kopā ar galveno diriģenti Antoņinu Mežinsku sieviešu TK „Ieviņa” otrā diriģente;1972-1982 kopā ar dzīvesbiedru Vitoldu Milaševiču jauktā kora „Saskaņa” diriģente; vadījusi Briežciema sieviešu vokālo ansambli. Kā koru diriģente un dziedātāja piedalījusies visos XIII-XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1960-1990, Latgales novada dziesmu svētkos un koru festivālos, bijusi zonālo dziesmu svētku virsdiriģente Rēzeknē, Balvos, Ludzā. Ar kolektīviem pabijusi Moldovā, Bulgārijā, Maskavā, Kauņā, Polijā u.c.

Vitolds Milaševičs

Dzimis 1942. gada 26, janvārī Daugavpils apriņķa Aglonas pagasta Čakuļos zemnieka ģimenē. Tēvs Leons (1908-1944, kritis Otrā pasaules karā Kurzemē), māte Aplonija (1909-1995). Mācījies vietējā pamatskolā, vidējo izglītību ieguvis Rēzeknes 1. vidusskolā, paralēli mācījies Rēzeknes Bērnu mūzikas skolā akordeona klasē. Pamatskolā plinkšķinājuši klavieres ar vienu pirkstu, labi dziedājuši.Skolotāja teikusi, ka jāmācās mūzikas vidusskolā. Kad atbraukušiuz Rēzekni, nekādā gadījumā negribējis mācīties parastā vidusskolā. Braukuši abi ar brāli (Alberts, Vitolda dvīņubrālis) stāties mūzikas vidusskolā, bet nebijis iespējams mācīties, ja nav pabeigta vidusskola un paralēli bērnu mūzikas skola. 1960.gadā iestājies Rēzeknes Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā, kur pedagoga Ulda Baloža vadībā apguvis diriģēšanu. Mūzikas vidusskolā bijuši 2 pedagogi.Sākotnēji Emīlija Slišāne līdz armijai, pēc tam bija Uldis Balodis. Par pedagogiem esot saglabājušās ļoti labas atmiņas, kā pats Vitolds atzīst: „Ļoti daudz dod, ja ar pedagogu ir kontakts. Attieksme pret pedagogu arī bija citāda. Bija neērti iet uz stundu, ja nebiji sagatavojies.”

Pēc tam jaunie diriģenti tika aģitēti studēt konservatorijā, bet veselības, finansiālā stāvokļa dēļ, nesanācis. Atnācis no armijas, sāka strādāt, sākotnēji 5.vidusskolā, pēc tam pakāpeniski arī Bērnu mūzikas skolā par solfedžo skolotāju, papildus darbojās arī ar bērnu kori aptuveni 10 gadu, līdz mācību daļai radās ideja par zēnu kora dibināšanu. 1976 gadā izveidojis zēnu kora klasi, kuru vadījis līdz 1993.gadam. Abi viņa vadītie bērnu kori piedalījušies III-VI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos 1972-1989, skolēnu koru salidojumos un konkursu skatēs. Kori guvuši daudz panākumu iegūstot 1.pakāpesdiplomus. Bijušie audzēkņi Ēriks Čudars, Gunārs Igaunis, Anda Lipska, Tatjana Davidovska, Rita Pavloviča u.c. kļuvuši par prasmīgiem un talantīgiem mūzikas pedagogiem un diriģentiem.

Sadarbībā ar diriģenti Rotu Salmiņu 1988.gadā izveidojis jauniešu kori „Ezerzeme”. Turpmāk šā kora vadīšanu nodevis saviem bijušajiem skolniekiem Ē. Čudaram un A. Lipskai. Kopā ar dzīvesbiedri Antoņinu Milaševiču1981.gadā sācis Rēzeknes Piena konservu kombināta jauktā kora „Saskaņa” vadīšanu, ar kuru devušies vairākās koncertturnejās Latvijā, Maskavā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā. No 1985.gada bijis Rēzeknes rajona skolotāju kora „Rāzna”, no 1992.gada jaunizveidotā Rēzeknes Skolotāju institūta sieviešu kora diriģents. No 1992-1995. gadam vadījis Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jauniešu kori. No 1971-1993 seši viņa vadītie kori piedalījušies visos Vispārējos latviešu un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Bijis Rēzeknes rajona un Rēzeknes pilsētas koru virsdiriģents. Savas pedagoģiskās darbības laikā veicis nozīmīgus sasniegumus bērnu koru kultūras līmeņa celšanā.

Apskates objekts iekļauts TAKĀ: J. Ivanova Rēzeknes Mūzikas Vidusskolas Pedagogu dzīves takas

Objekta iesniedzējs - Lauris Suvaizdis, Agnese Urka
Latvijas kultūrvides TAKAS kurators Latgales reģionā - Valda Čakša

Foto: Anna Rancāne, Diena / 2008. gada 24. maijs

"Tā sajūta, kad braucām mājās, bija neaprakstāma! Visa Rīga dzied, tramvajos, autobusos. Tāds bija pacēlums, lidot gribējās!» Dziesmu svētku simtgadi 1973.gadā atceras Rēzeknes ilggadējie diriģenti Anta un Vitolds Milaševiči.

Izmantotā literatūra:

  1. http://www.diena.lv/sabiedriba/dziesmu-svetku-simtgade-1973-gada-vel-nebijis-pacelums-606535

Skatīt arī:
BESbswy