Par Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis"
Piebalgas ārsta Jāņa Jurjāna ietekmē Andrejs Pumpurs sāka rakstīt savu slavenāko darbu - eposu "Lāčplēsis". Vitālajam, nepacietīgajam, rosīgajam Pumpuram pietika spēka šo darbu nesasteigt, rakstīt ilgi un rūpīgi.
1888. gadā, dzīvodams Tērbatā, Andrejs Pumpurs pabeidza un III latviešu vispārīgajiem dziesmu svētkiem veltīja savu eposu "Lāčplēsis". Andrejs Pumpurs par savu darbu rakstīja: "Tā eposs ir pabeigts. Tajā esmu dziedājis par tautas varoņspēku un brīvības mīlestību. Un esmu naidā raudzījies uz tautas labuma iztirgotājiem... Tur nu manā darbā ir abas puses - Lāčplēsis un Kangars."
Eposā vēsturiskās 13. gadsimta latviešu cīņas pret vācu iebrucējiem tika meistarīgi saistītas ar 19. gadsimta tautas etniskā apliecinājuma un valstiskās atbrīvošanās centieniem. Rakstot eposu, A. Pumpurs izmantojis latviešu folkloras un mitoloģijas materiālus, kā arī "Indriķa hroniku". A. Pumpura darbu ietekmējusi 19. gadsimta 50.-70. gadu latviešu literatūra, tāpat kā populārie G. Merķeļa darbi. Šķiet, A. Pumpuru aizvainoja fakts, ka citām tautām ir eposi, bet latviešiem nav. Paņēmis labāko, kas citu tautu eposos rodams, viņš darīja visu, lai šis darbs no tiem neatpaliktu. A. Pumpura "Lāčplēsis" ieguvis latviešu tautas eposa nozīmi. Tā tēli un sižeta motīvi izmantoti latviešu literatūrā, tēlotājā mākslā, mūzikā. "Lāčplēsis" izdots 17 reižu, publicēti divi zinātniski izdevumi (1961, 1989), eposs tulkots daudzās pasaules valodās.