Atbildes, kuras tu meklē

Par "Vidusvidzemnieku biogrāfisko vārdnīcu"
Vārdnīca ir par ievērību pelnījušiem cilvēkiem — slaveniem un mazāk pazīstamiem sabiedrības likteņu virzītājiem —, kuru izcelsme, skolas gaitas vai sabiedriskā darbība kopš 13. gadsimta līdz mūsdienām kādā laika posmā ir bijusi saistīta ar Vidusvidzemi — Latvijas apvidu pašreizējā Cēsu rajona robežās. Autors raksta: "Kad 1993. gadā sāku krāt materiālus šai grāmatai, pār Latviju vēlās pieminekļu postīšanas un aplaupīšanas vilnis. Te vienā, te citā rītā atmodušies, cēsnieki atklāja, ka tumsas aizsegā bez varonīgā Imanta Sudmaļa bistes palicis granīta četrskaldnis Gaujas un Zaķu ielas krustojumā, nozagta tēlnieka Andreja Jansona veidotā latviešu strēlnieka galva stacijas laukumā un citas bronzas kalumā darinātas Cēsu kultūras rotas. Baismīgi izskatās Rīgas Meža kapu pieminekļu tumšie dobuļi, kur alkāši izrāvuši krāsainā metālā atlietus mākslas darbus, lai pie lūžņu uzpircēja saņemtu nožēlojamus trīsdesmit Jūdasa grašus par mītnes zemes kultūras nodevību. Tā paiet pasaules godība, — teikuši senie romieši. Ar vēlmi saglabāt sevi palicēju atmiņā turīgie nežēlo līdzekļus kapa pieminekļu būvei. Bet nāk postītkārais mežonis un sasit visu pīšļos. Ja gribam kādam pieminekli celt, tad drošāk to darīt rakstos. Jo iespiestais vārds dodas pasaulē, vairots tūkstošos eksemplāru. Tie, izkliedēti malu malās, vieš cerību, ka pat visļaunākajā gadījumā kāds rakstu gals izvairīsies no iznīcības saltās elpas."
Personību apzināšanas robežšķirtne ir 13. gadsimts, kad sarakstīta pirmā Vidzemes vēstures grāmata "Latviešu Indriķa hronika". Turpretī laiks pirms "Indriķa hronikas" pieder Vidzemes aizvēsturei, par kuru kaut ko uzzināt iespējams, vienīgi ar apdomu zemē rokoties vai uzmanīgi ieklausoties senās teikās.

"Vidusvidzemnieku vārdnīcas" bibliogrāfija

Citu vidusvidzemnieku personu rādītājs

Vidusvidzemes vēsturiskie vietvārdi

Citāts no Vidusvidzemnnieku vārdnīcas:

Klāt 1905. gada rudens. To laiku Cēsu un Valmieras dižvaronis bija dzejnieks Apsesdēls. Viņš runā gan Cēsīs, gan Valmierā tirgus laukumā uz mucas pakāpies, bet skolu puikas tam aplipuši apkārt kā mūris.