18. novembrī
LATVIJAI – 107 (1918)
"Mazs osis aug un grib par lielu koku kļūt.
Ai, Latvija, par tavu rudens osi būt
Un vēlo pļavu kausos visu savu zeltu sviest,
Un lauku liktenī līdz lapu galiem dalīties,
Un izturēt, kad zemes sāpe saknēs dzeļ
Un svešus karogus pār tevi rieta debess ceļ,
Un bezcerībā cerēt — sīkstam osim būt,
Un vai nu bojā iet, vai tavam zelta kokam kļūt."
/Vizma Belševica/
31. oktobrī
Krišjānim Baronam – 190 (1835–1923)
"Caur sidraba birzi gāju,
Ne zariņa nenolauzu;
Būt' zariņu nolauzusi,
Tad staigātu sidrabota."